Nav nekā garšīgāka par Vecrīgām.

Bet es atceros, kad pirmo reizi tās mēģināju gatavot man nekas nesanāca. Nu pilnīgi nekas. Bija pavārgrāmata, bija recepte, vilku ar pirkstu pa recepti, sekoju katram vārdam, bet nekas nesanāca. Un tikai tagad apskatoties vēlreiz to recepti tajā pavārgrāmatā, es saprotu, ka tur bija drukas kļūda, nebija norādīts, ka šī plaucētā mīkla ir jāgatavo uz karsta plīts riņķa, un ne vārda par visiem knifiem ar temperatūrām.

Bet varbūt neviens nemaz tik ļoti negribēja toreiz dalīties ar šo recepti. Un nevienā citā pavārgrāmatā, kas man bija pieejamas, šīs receptes nebija vispār. Un es muļķīte toreiz tā pārdzīvoju, ka man nekas nesanāk. Pēc tā atgadījuma, es ilgi neuzdrošinājos mēģināt vēlreiz.

Un tikai daudz daudz vēlāk, kad parādijās Internets, un mātē Googlē varēja atrast atbildes gandrīz uz jebkuru jautājumu, es uzdrošinājos mēģināt vēlreiz. Nu jau esmu apguvusi Vecrīgu gatavošanu līdz perfektumam.